Aktualitātes

Apmācība psihoterapijā

10.10.2012. sākas apmācības sistēmiskajā ( ģimenes ) psihoterapijā.

Ģimenes psihoterapija — Ģimenes un pāru psihoterapija

Ģimene...

Iespējas?

Risinājumi!

 

Ģimenes sistēmiskā psihoterapija

Par ģimenes sistēmiskās psihoterapijas kā zinātniski pamatotas terapeitiskas paradigmas aizsākumu pamatoti tiek uzskatīts laiks uzreiz pēc otrā pasaules kara. Pēc aktīvās karadarbības beigām Eiropā daudzas kara gados šķirtās ģimenes atkal satiekas un mēģina atjaunot dzīvi tās iepriekšējā formātā, taču tas bieži ir ļoti sarežģīti. Parādās virkne iepriekš nebijušu jautājumu un problēmu, kas nonāk garīgās veselības jomā strādājošo profesionāļu uzmanības lokā. Galvenais jautājums, kas tiek formulēts attiecībā uz ģimeņu sistēmām tajā laikā ir ģimenes kā sistēmas loma viena ģimenes locekļa emocionālo problēmu izraisīšanā un uzturēšanā.

Tiek uzskatīts, ka pēckara gados, ģimenes sistēmiskās psihoterapijas attīstību līdz atsevišķai, labi attīstītai psihoterapijas „skolai”, veicināja un sekmēja sekojoši galvenie faktori:

  1. Psihoanalītiskās terapijas darbības spektra paplašināšanās no klasiskās individuālās psihoanalīzes līdz psiholoģiskas palīdzības sniegšanai vairākiem ģimenes locekļiem vienlaicīgi. Šajā jomā par pionieri tiek uzskatīts psihoanalītiķis Nātans Akermans (Nathan Ackerman), kurš jau sākot ar 1937. gadu bija publicējis zinātniskus rakstus par ģimenes kā dimaniskas psihosociālas sistēmas lomu indivīda garīgās veselības jomā.
  2. Vispārējās sistēmu teorijas attīstība, kam raksturīgs pētniecisks uzsvars uz dažādu sistēmas daļu savstarpējām attiecībām, kas savukārt ietekmē savstarpēji saistīto veselumu (sistēmu). Lielu darbu šajā jomā paveica antropologs Gregorijs Beitsons (Gregory Bateson), kuram pieder ideja par vispārējo kibernētikas principu saistīšanu ar komunikācijas procesiem starp cilvēkiem, tai skaitā psihopatoloģijas anamnēzes procesā.
  3. Pētījumi saistībā ar ģimenes sistēmas lomu viena ģimenes locekļa saslimšanā ar šizofrēniju.
  4. Ģimenes konsultāciju un bērnu konsultēšanas izglītības kontekstā attīstība.
  5. Aizvien pieaugošā interese par jaunām pieejām psihoterapijā, jo īpaši grupu terapijā.

Liela daļa teorētiķu uzskata, ka ģimenes sistēmisko psihoterapiju par pilnībā attīstītu terapijas novirzienu var sākt uzskatīt no brīža kad 20. gadsimta sešdesmito gadu sākumā Mjurejs Bovens (Murray Bowen) noformulē astoņus faktorus, kas ietekmē jebkuras ģimenes funkcionalitāti:

  1. Patības diferenciāciju,
  2. Triangulāciju,
  3. Kodolģimenes emocionālo sistēmu,
  4. Ģimenē valdošo projekciju procesu,
  5. Emocionālo izolētību,
  6. Informācijas nodošanu ģimenē vairākās paaudzēs,
  7. Bērna vietu ģimenē pēc piedzimšanas secības,
  8. Sabiedrības vispārējo tendenci uz regresiju.

Mūsdienās ģimenes sistēmiskā psihoterapija ir attīstījusies par klīniski un zinātniski pamatotu, demokrātisku psihoterapijas paradigmu, kas sevī harmoniski apvieno dažādas pieejas -  psihodinamisko, humānistisko, strukturālo, uz komunikāciju vērsto, biheiviorālo, eksistenciālo un grupu terapijas pieeju. Šeit minētās dažādās pieejas atspoguļojas arī daudzajās psihoterapeitiskajās intervencēs un tehnikās, ko pielieto ģimenes sistēmiskā psihoterapijā – ģimenes sistēmas diagnostikā, komunikācijas iemaņu attīstīšanā, lomu spēlēs, ģimenes skulptūrās, darbā ar genogrammām un daudzās līdzīgās.

Latvijā ģimenes sistēmisko psihoterapiju praktizē psihoterapeiti, kuri ir ieguvuši atbilstošu specializēto ģimenes psihoterapeita izglītību (4 gadi) papildus akadēmiskajai pamatizglītībai medicīnā, psiholoģijā vai kādā citā radniecīgā zinātņu nozarē. Lai uzturētu un celtu savu profesionālo līmeni, ģimenes sistēmiskā psihoterapijā praktizējošie psihoterapeiti saskaņā ar profesijas standartiem regulāri piedalās supervīzijās, tālākizglītības semināros un konferencēs gan Latvijā, gan ārzemēs. 

 

Avoti:

Godenberg, I. & Goldenberg, H. (1980) Family Therapy: An Overview. Pacific Grove, CA: Brooks & Cole.

L’Abate, L., Ganahl, G. & Hansen J.C. (1986) Methods of Family Therapy. Engelwood Cliffs, NJ: Prentice-Hall.

Imber-Black, E., Roberts, J., & Whiting, R. (Eds.). (1988) Rituals in Families and Family Therapy. New York: W.W. Norton & Company.

 

Raksta autors: Gatis Līdums