10.10.2012. sākas apmācības sistēmiskajā ( ģimenes ) psihoterapijā.
Ģimenes sistēmiskā psihoterapija
Par ģimenes sistēmiskās psihoterapijas kā zinātniski pamatotas terapeitiskas paradigmas aizsākumu pamatoti tiek uzskatīts laiks uzreiz pēc otrā pasaules kara. Pēc aktīvās karadarbības beigām Eiropā daudzas kara gados šķirtās ģimenes atkal satiekas un mēģina atjaunot dzīvi tās iepriekšējā formātā, taču tas bieži ir ļoti sarežģīti. Parādās virkne iepriekš nebijušu jautājumu un problēmu, kas nonāk garīgās veselības jomā strādājošo profesionāļu uzmanības lokā. Galvenais jautājums, kas tiek formulēts attiecībā uz ģimeņu sistēmām tajā laikā ir ģimenes kā sistēmas loma viena ģimenes locekļa emocionālo problēmu izraisīšanā un uzturēšanā.
Tiek uzskatīts, ka pēckara gados, ģimenes sistēmiskās psihoterapijas attīstību līdz atsevišķai, labi attīstītai psihoterapijas „skolai”, veicināja un sekmēja sekojoši galvenie faktori:
Liela daļa teorētiķu uzskata, ka ģimenes sistēmisko psihoterapiju par pilnībā attīstītu terapijas novirzienu var sākt uzskatīt no brīža kad 20. gadsimta sešdesmito gadu sākumā Mjurejs Bovens (Murray Bowen) noformulē astoņus faktorus, kas ietekmē jebkuras ģimenes funkcionalitāti:
Mūsdienās ģimenes sistēmiskā psihoterapija ir attīstījusies par klīniski un zinātniski pamatotu, demokrātisku psihoterapijas paradigmu, kas sevī harmoniski apvieno dažādas pieejas - psihodinamisko, humānistisko, strukturālo, uz komunikāciju vērsto, biheiviorālo, eksistenciālo un grupu terapijas pieeju. Šeit minētās dažādās pieejas atspoguļojas arī daudzajās psihoterapeitiskajās intervencēs un tehnikās, ko pielieto ģimenes sistēmiskā psihoterapijā – ģimenes sistēmas diagnostikā, komunikācijas iemaņu attīstīšanā, lomu spēlēs, ģimenes skulptūrās, darbā ar genogrammām un daudzās līdzīgās.
Latvijā ģimenes sistēmisko psihoterapiju praktizē psihoterapeiti, kuri ir ieguvuši atbilstošu specializēto ģimenes psihoterapeita izglītību (4 gadi) papildus akadēmiskajai pamatizglītībai medicīnā, psiholoģijā vai kādā citā radniecīgā zinātņu nozarē. Lai uzturētu un celtu savu profesionālo līmeni, ģimenes sistēmiskā psihoterapijā praktizējošie psihoterapeiti saskaņā ar profesijas standartiem regulāri piedalās supervīzijās, tālākizglītības semināros un konferencēs gan Latvijā, gan ārzemēs.
Avoti:
Godenberg, I. & Goldenberg, H. (1980) Family Therapy: An Overview. Pacific Grove, CA: Brooks & Cole.
L’Abate, L., Ganahl, G. & Hansen J.C. (1986) Methods of Family Therapy. Engelwood Cliffs, NJ: Prentice-Hall.
Imber-Black, E., Roberts, J., & Whiting, R. (Eds.). (1988) Rituals in Families and Family Therapy. New York: W.W. Norton & Company.
Raksta autors: Gatis Līdums